Vestienas pamatskola
VESTIENAS PAMATSKOLAS VIDES NOVĒRTĒJUMS 2019.gada oktobrī
Saturs
Ekoskolu Pamattēmas:
Ekoskolu papildtēmas:
Skolas vide un apkārtne / Mežs
Ekoskolu apkopojošās tēmas:
Enerģija
1. Ievads tēmā
Ikdienā patērējot elektrību un ziemā siltumu, skola rada pieprasījumu pēc enerģijas ražošanas. Lai enerģijas ražošanai sadedzinātu mazāk dabasgāzes un citu fosilo resursu, svarīgi novērst nelietderīgu elektrības patēriņu. Svarīgi mācīt elektrības taupīšanas principus arī visiem skolas skolēniem, veidojot pamatu viņu rīcībām mājās.
2. Skolas izvērtējums
Atzīmējiet atbilstošo līmeni katrā jautājumā pēc šāda principa:
1 – nepieņemami, 2 – slikti, 3 apmierinoši, 4 – labi, 5 – lieliski (piemēri doti pa labi un pa kreisi)
|
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
Dienās, kad klase ir pietiekami gaiša, netiek ieslēgtas gaismas |
reti |
|
|
|
x |
|
vienmēr |
Klases, kurās gaisma tiek izslēgta, kad neviena tajās nav |
0 – 10% (no visām klasēm) |
|
|
|
x |
|
100% (no visām klasēm) |
Telpas, kurās izmanto efektīvas spuldzes (fluorescentās vai LED) |
0 – 20% |
|
|
|
x |
|
100% |
Telpas, kurās izmanto energoefektīvu sadzīves tehniku (A energoefektivitātes klase) |
0 – 20% |
|
|
x |
|
|
100% |
Telpas, kurās uzstādīti atgādinājumi par elektrības taupīšanu |
0 – 10% |
|
|
|
x |
|
100% |
Telpas, kurās logi ir tīri un nebloķē saulesgaismu |
0 – 10% |
|
|
|
|
x |
100% |
Klases, kurās datori paliek ieslēgti, kad ilgu laiku netiek izmantoti |
0 – 20% |
x |
|
|
|
|
100% |
Klases, kurās citas elektroierīces paliek ieslēgtas, kad tās nelieto |
0 – 20% |
x |
|
|
|
|
100% |
Klases, kurās datoru lādētāji paliek pievienoti pa nakti |
0 – 10% |
x |
|
|
|
|
100% |
Klases, kurās projektori tiek izslēgti, kad nav vajadzīgi |
0 – 20% |
|
|
|
|
x |
100% |
Telpas, kurās iespējams atsevišķi pielāgot radiatoru siltumu |
0 – 10% |
|
|
|
|
x |
100% |
Telpas, kur sildelementi un ventilācijas lūkas nav aizsegtas |
0 – 10% |
|
|
|
|
x |
100% |
Brīvdienās skolā tiek uzturēta zemāka temperatūra |
nekad |
|
|
|
|
x |
bieži |
Logi un durvis ir aiztaisīti un noblīvēti (nelaiž iekšā aukstumu pa šķirbām) |
0 – 10% |
|
|
|
|
x |
100% |
Telpas tiek vēdinātas, ziemas laikā plaši atverot logus |
bieži |
x |
|
|
|
|
nekad |
Vai vārot tēju un kafiju bieži daudz uzvārītā ūdens paliek pāri? |
bieži |
|
|
|
|
x |
reti |
Vai siltais ūdens krānos ir silts vai plaucējošs? |
Plaucējošs |
|
|
x |
|
|
Silts |
Vai iespējams regulēt ūdens temperatūru skolā? |
nē |
|
|
|
|
x |
Jā, visur |
Vai pie ūdens krāniem ir iespējams regulēt ūdens temperatūru? |
nekur |
|
|
|
|
x |
visur |
3. Paradumu un attieksmju izvērtējums
Iesakām papildus novērtēt skolēnu zināšanas un attieksmi pret enerģijas taupīšanu. Šo aptauju izdalīšanu un apkopošanu iesakām uzdot skolēniem, apgūstot datu apstrādes un zinātniskā darba prasmes.
Kāpēc svarīgi taupīt elektrību? (mini divus iemeslus) |
Mazāki rēķini, izvairīšanās no nelietderīga enerģijas patēriņa, dzīvot videi draudzīgi, taupīt enerģijas resursus.
|
Cik bieži, esot savās mājās, tu rīkojies, lai taupītu elektrību?
- Nekad 4% - Retos gadījumos 14% - Dažreiz 0% - Vairumā gadījumu 50% - Vienmēr 32% |
Cik bieži, esot skolā, tu rīkojies, lai taupītu elektrību?
- Nekad 2% - Retos gadījumos 12% - Dažreiz 45% - Vairumā gadījumu 27% - Vienmēr 14% |
Ja vari, nosauc 3 vienkāršas rīcības, kas palīdz ietaupīt visvairāk elektrības! |
Lietot energoefektīvas elektropreces, izslēgt gaismu, tējkannā vārīt ūdeni tik, cik nepieciešams, atkaļķot boilerus un tējkannas, atvienot elektroierīces, kad nelieto, lietot ekonomiskās spuldzes.
|
Vai ikdienā īsteno vismaz 3 šādas rīcības, lai taupītu enerģiju? - jā 93% - nē 7% |
Vai ziemas laikā temperatūra skolas telpās tev liekas: a – pārāk augsta, bieži ir karsti 13% b – nedaudz par augstu, jāstaigā bez džempera 18% c – tieši laikā – ne par aukstu, ne par siltu 69% d – pārāk zema, reizēm klasēs salstu 0% |
Vai tu vēlētos, lai ziemā skolā tiktu rīkotas “silto džemperu dienas” – nedaudz pazemināta temperatūra un aicinājums saģērbties siltāk, lai samazinātu ietekmi uz vidi un pievērstu uzmanību resursu taupīšanai? a – jā, tās varētu būt 2 nedēļas 15% b – jā, ap nedēļu 47% c – jā, bet ne vairāk kā vienu dienu 36% d – nē, man tas nepatiktu 2% |
4. Jautājumi vecākiem
Jautājumu uzdošana vecākiem un atbilžu apkopošana ir samērā laikietilpīga, tādēļ to iesakām veikt tikai Zaļā Karoga līmeņa skolām. Vislabāk vecākiem jautājumus uzdot tieši Gada tēmā (vēlāk arī iepriekšējā Gada tēmā, lai salīdzinātu izmaiņas).
Vai ikdienā pievēršat uzmanību elektrības taupīšanai? - Nekad 0% - Retos gadījumos 0% - Dažreiz 17% - Vairumā gadījumu 46% - Vienmēr 37% |
|
|
|
Vai esat apsvēruši iespēju nosiltināt savu mājokli? |
|
a – mājoklis ir labi nosiltināts, patērējam daudz mazāk siltuma nekā vidēji Latvijā 29% b – plānojam mājokli nosiltināt, kad radīsies tāda iespēja 52% c – mājoklis nav siltināts un neplānojam to darīt 19% |
|
Ja nevēlaties mājokli siltināt, novērtēsim, ja uzrakstīsiet iemeslus šādam lēmumam Māja jau ir pietiekami silta Nav līdzekļu Tas ir ļoti dārgi Kaimiņi nevēlas (daudzdzīvokļu māja) |
|
Cik augsta temperatūra ir jūsu mājoklī ziemā? |
Vidēji ......... 10 o – 2% 18 o – 10% 19 o – 26% 20 o – 46% 22 o – 8% 23 o – 4% 25 o – 4% |
Cik būtiska jums liekas enerģijas taupīšana, lai samazinātu ietekmi uz vidi? |
|
a – ļoti būtiska 38% b – tā ir svarīga, tomēr nav būtiskākā ietekme uz vidi 58% c – enerģijas taupīšana nevar būtiski samazināt mūsu ietekmi uz vidi 4% |
5. Pētījums
Izmantojot Vides izglītības fonda CO2 kalkulatoru, aprēķini skolas radīto ietekmi uz klimata pārmaiņām, uzzini, kurās jomās tā ir lielākā un ko varētu darīt, lai to mazinātu.
Vairāk informācijas – http://co2.videsfonds.lv/ka-stradat
6. Ilgtermiņa salīdzinājums
|
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
Elektrības patēriņš oktobrī (kWh) |
2892 |
2514 |
2187 |
2843 |
2526 |
Elektrības patēriņš gada laikā (kWh) |
31824 |
32261 |
35078 |
29877 |
|
Malkas patēriņš novembrī (m3) |
32 |
38 |
40 |
24 |
|
Malkas patēriņš gada laikā (m3) |
300 |
325 |
300 |
222 |
|
Skolas ietekme uz klimata pārmaiņām (tonnas CO2) |
|
|
|
|
|
7. Datu izvērtējums
|
Ekopadomes viedoklis |
Kas pēc novērtējuma datiem jūsu skolā darbojas vislabāk saistībā ar enerģijas taupīšanu? |
Gaisma tiek izslēgta telpās, kurās neviena nav. Elektroierīces tiek atvienotas, kad netiek lietotas.
|
Kuros jautājumos enerģijas tēmā nepieciešami uzlabojumi?
|
Ir vietas, kur ūdens krānā ir plaucējošs.
|
Ko Ekopadome varētu darīt, lai enerģija tiktu izmantota lietderīgāk? |
Sekot, vai starpbrīžos ir izslēgta elektrība klasēs. Ieteikt brīvdienās skolā uzturēt zemāku temperatūru. |
Transports
1. Ievads tēmā
Skolēni var nokļūt uz skolu dažādos veidos – gan ar vecāku auto, gan skolas vai sabiedrisko transportu, ar velosipēdu vai kājām. Dažiem skolēniem auto ir vienīgā iespējamā izvēle. Tomēr daudzos gadījumos Ekoskolas var veicināt ceļu līdz skolai veikt ar videi draudzīgajiem pārvietošanās veidiem, kas var uzlabot arī garastāvokli un veselību.
2. Skolas izvērtējums
Atzīmējiet atbilstošo līmeni katrā jautājumā pēc šāda principa:
1 – nepieņemami, 2 – slikti, 3 apmierinoši, 4 – labi, 5 – lieliski (piemēri doti pa labi un pa kreisi)
|
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
Cik droša ir satiksme skolas apkārtnē? |
Ir bīstami posmi |
|
|
|
x |
|
Satiksme ir mierīga un droša |
Cik skolēnu dodas uz skolu ar velosipēdu vai kājām? |
Mazāk kā 5% |
|
|
|
|
x |
Vairāk kā puse |
Cik skolēnu dodas uz skolu ar velosipēdu, kājām vai sabiedrisko transportu? |
Mazāk kā 10% |
|
|
|
|
x |
Vairāk kā 90% |
Cik skolotāju ierodas uz darbu ar automašīnu, braucot vieni? |
Vairāk kā 90% |
|
|
x |
|
|
Mazāk kā 10% |
Cik daudz vecāku paņem arī kaimiņu bērnus, braucot uz skolu ar savu auto? |
Mazāk kā 10% |
x |
|
|
|
|
Vairāk kā puse |
Vai skolā ir pietiekami daudz drošu velonovietņu? |
Nav drošu novietņu |
x |
|
|
|
|
Novietnes ir drošas pietiekami daudz |
Vai skolā ir notikušas velosipēdu zādzības? |
Jā, regulāri |
|
|
|
|
x |
Nav notikušas |
Cik bieži skolā mācību ekskursijas notiek ar velosipēdiem, izbraucienu vietā tiek rīkoti pārgājieni? |
Ļoti reti |
|
|
|
x |
|
Ap trešā daļa no ekskursijām |
Vai apmeklējot Ekoskolu pasākumus notikusi sadarbība ar citām skolām, lai brauktu kopā, izmantotu transportu efektīvāk? |
Nav notikusi nemaz |
|
|
|
x |
|
Notiek bieži |
Cik liela daļa skolēnu iegūst velobraucēja apliecību? |
Mazāk kā 10% |
|
|
x |
|
|
Gandrīz visi |
Cik tuvu skolas ieejai tiek izlaisti ar automašīnām atvestie bērni, radot veselības riskus no izplūdes gāzēm? |
Pie pašas skolas ieejas |
|
x |
|
|
|
Izlaišana notiek vismaz 100 m no skolas |
Vai skolas tuvumā apstājušās mašīnas izslēdz dzinēju un nepiesārņo gaisu, ja nākas ilgāk gaidīt bērnus? |
Bieži neizslēdz |
|
|
x |
|
|
Vienmēr izslēdz, ir atgādinošas zīmes |
Vai skolas pārtikas iepirkumā ņemts vērā, cik tālu vesti produkti? |
Nav ņemts vērā |
|
|
x |
|
|
Ņemts vērā |
Cik bieži skolā notiek pasākumi vai nelielas akcijas, kas aicina ierasties skolā ar kājām, velo vai sabiedrisko transportu? |
Nenotiek |
x |
|
|
|
|
Notiek reizi mēnesī |
3. Paradumu un attieksmju izvērtējums
Iesakām papildus novērtēt skolēnu zināšanas un attieksmi pret ilgtspējīgu pārvietošanos.
Kāpēc svarīgi pārvietoties ar kājām un velosipēdu? (mini divus iemeslus) |
Veselīgs dzīvesveids, labs fiziskais treniņš, atslodze pēc sēdēšanas skolas solā, nepiesārņo vidi, ietaupa resursus, iespēja būt ārā, neveicina klimata pārmaiņas. |
Vai tev šķiet, ka pieaugot, ja varēsi to atļauties, tev noteikti piederēs automašīna ikdienā? - jā 95% - nē 5% |
Kāpēc, tavuprāt, svarīgi pēc iespējas biežāk izvēlēties sabiedrisko transportu automašīnas vietā? |
Lai mazāk izmešu, nepiesārņotu vidi; nebūtu sastrēgumu; lai taupītu resursus; retāk avarē; lētāk. |
Vai tev šķiet, ka ceļā uz skolu būtu nepieciešami kādi uzlabojumi, lai padarītu iešanu uz skolu drošāku un patīkamāku? Ja jā, kādi tie būtu? |
Nepieciešams izveidot gājēju celiņu, gājēju pāreju, riteņbraucēju celiņu, novākt bīstamos, vecos kokus. Ziemā kaisīt apledojušos ceļus, salabot ielas; ierīkot apgaismojumu Gaiziņa virzienā. |
Vai tev šķiet, ka ceļā uz skolu vai pašā skolā būtu nepieciešami kādi uzlabojumi, lai padarītu braukšanu ar velosipēdu uz skolu drošāku un patīkamāku? Ja jā, kādi tie būtu? |
Droša velosipēdu novietne; salabots ceļš Vestiena – Indrāni; riteņbraucēju celiņš; atbilstošas ceļazīmes, asfalta segums uz visiem ceļiem, kvalitatīvi greiderēt ceļus.
|
4. Šajā tēmā vecāku aptauju jautājumi nav sagatavoti. Tomēr varat padomāt savai skolai aktuālas tēmas, par kurām noskaidrot viedokli.
5. Pētījums
Veiciet kājāmgājēju maršrutu izpēti! Tās mērķis ir apskatīt gājēju ceļus un trotuārus, kas ved uz skolu. Tas nozīmē iešanu pa šiem ceļiem, piezīmju veikšanu par to pozitīvajām un negatīvajām iezīmēm (piemēram, par ceļa segumu, sliktu apgaismojumu, bīstamiem krustojumiem). Līdzīgu pētījumu var veikt arī par velomaršrutiem, pirms tam uzzinot, kas ir galvenie apskatāmie maršruti, pa kuriem jaunieši ierodas skolā. Šo pētījumu rezultātus un ieteikumus svarīgi iesniegt pašvaldībā, lai situāciju uzlabotu.
6. Ilgtermiņa salīdzinājums
|
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
Skolēni, kas oktobrī uz skolu dodas ar: kājām (%) |
42 |
40 |
44 |
41 |
35 |
velosipēdu (%) |
6 |
8 |
10 |
9 |
15 |
skolas vai sabiedrisko transportu (%) |
44 |
46 |
35 |
43 |
43 |
automašīnu, kopā ar citiem skolēniem (%) |
4 |
0 |
0 |
0 |
0 |
automašīnu (tiek vesti atsevišķi) (%) |
4 |
6 |
11 |
7 |
7 |
Darbinieki, kas uz skolu dodas ar kājām, velosipēdu vai sabiedrisko transportu velosipēdu (oktobrī) (%) |
61 |
67 |
67 |
67 |
62 |
Darbinieki, kas uz skolu dodas ar automašīnu braucot vairāki kopā (oktobrī) (%) |
10 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Darbinieki, kas uz skolu dodas ar automašīnu braucot tajā vieni paši (oktobrī) (%) |
29 |
33 |
33 |
33 |
38 |
7. Datu izvērtējums
|
Ekopadomes viedoklis |
Kas pēc novērtējuma datiem jūsu skolā darbojas vislabāk saistībā ar videi draudzīgu transportu? |
Satiksme ir mierīga un droša. Puse skolēnu dodas uz skolu ar velosipēdu vai kājām. Skolēniem ir iespēja iegūt velobraucēja apliecību. |
Kuros transporta jautājumos nepieciešami uzlabojumi?
|
Nav drošas velonovietnes. Bieži skolēni tiek izlaisti no automašīnām vai pagasta autobusa pie skolas durvīm. Skolas tuvumā apstājušās mašīnas reizēm neizslēdz dzinēju, nav atgādinošu zīmju. Daļa skolotāju dodas uz skolu ar automašīnu, braucot vieni. |
Ko Ekopadome varētu darīt, lai ieviestu šos uzlabojumus?
|
Ieteikt autobusa šoferim izlaist bērnus tālāk no skolas ieejas durvīm. Izvietot atgādinošas zīmes par dzinēju izslēgšanu. Organizēt pasākumus vai akcijas, kas popularizē ierašanos skolā ar kājām, velo vai sabiedrisko transportu. Ieteikt skolotājiem, kas dzīvo netālu no skolas, doties uz darbu kājām. |
Atkritumi
1. Ievads tēmā
Parasti mēs pat neapzināmies, kādus atkritumus radām un ko ar tiem darām. Atkritumu rašanos nosaka mūsu ieradumi rīkoties pierastajā veidā – tāpēc Ekoskolas uzdevums ir radīt tādu vidi, kurā rodas pieradums samazināt atkritumu rašanos, atkārtoti izmantot un pārstrādāt tos. Svarīgi arī domāt radošus risinājumus, lai novērstu atkritumu izmešanu tam nepiemērotās vietās.
2. Skolas izvērtējums
Atzīmējiet atbilstošo līmeni katrā jautājumā pēc šāda principa:
1 – nepieņemami, 2 – slikti, 3 apmierinoši, 4 – labi, 5 – lieliski (piemēri doti pa labi un pa kreisi)
|
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
Vai skolā izvērtējat, no kurām lietām varētu atteikties, kuras varētu nepirkt, lai pēc tam neradītu liekus atkritumus? |
Nekad |
|
|
|
x |
|
Katru reizi |
Vai skolā, pērkot lietas, izvērtējat to ietekmi uz vidi, iepakojumu, kalpošanas ilgumu, izmantošanas iespējas, izcelsmi u.tml.? |
Nekad |
|
|
|
x |
|
Katru reizi |
Vai izvērtējat, kuras no šķietami nevajadzīgām un ārā metamām lietām var lietot atkārtoti, saremontēt, pārveidot u.tml.? |
Nekad |
|
|
x |
|
|
Katru reizi |
Vai skolā ir iespēja apmainīties ar lietām? (Piem., grāmatas, apģērbi, dažādas citas lietas.) |
Nekad |
|
|
x |
|
|
Regulāri notiek šādas aktivitātes |
Vai drukāšanas gadījumā tiek apdrukātas abas papīra puses? |
Nekad |
|
|
|
|
x |
Bieži |
Vai skolas pasākumos tiek lietoti vienreiz lietojamie trauki? |
Bieži |
|
|
|
|
x |
Nekad |
Vai skolēni bieži lieto vienreizējās glāzītes no dzērienu automāta? |
bieži |
|
|
|
|
x |
Gandrīz nekad |
Vai skolēni bieži lieto vienreizējās glāzītes no ūdens automāta? |
Bieži |
|
|
|
|
x |
Gandrīz nekad |
Cik skolēnu lieto savu daudzreiz lietojamu krūzi, pudeli? |
Mazāk kā 5% |
|
|
x |
|
|
Vairāk kā 80% |
Cik daudz plastmasas atkritumu rodas skolotāju istabā? |
Samērā daudz |
|
|
|
|
x |
nedaudz |
Vai skolēni bieži pērk ūdeni plastmasas pudelēs? |
bieži |
|
|
x |
|
|
Gandrīz nekad |
Vai skolēniem ir ērti pieejams dzeramais krāna ūdens? |
Nav pieejams |
|
|
|
|
x |
Vairākās vietās |
Cik, apmēram, plastmasas atkritumu uz vienu skolēnu rodas klases vakaros, ekskursijās, pārgājienos? |
>4 atkritumu vienības |
|
|
x |
|
|
<1 atkritumu vienība |
Cik no klasēm ir pieejamas kastes papīra atkritumu šķirošanai? |
0% |
|
|
|
|
x |
100% |
Cik no gaiteņiem ir pieejamas vietas plastmasas šķirošanai? |
nevienā |
x |
|
|
|
|
visos |
Vai skolā ir pieejama informācija par atkritumu šķirošanu? |
nav |
x |
|
|
|
|
Vairākās vietās |
Vai skolā ir atgādinājumi, kas veicina neradīt liekus atkritumus? |
nav |
x |
|
|
|
|
Daudzās vietās |
Vai skolā ir iespēja kompostēt bioloģiskos atkritumus? |
nav |
|
|
|
|
x |
Gan pārtikas, gan lapu atkritumus |
Cik bieži skolas apkārtne tiek piesārņota ar atkritumiem? |
Bieži, vajadzīga regulāra tīrīšana |
|
|
|
x |
|
Atkritumu nav |
Vai skola iesaistās atkritumu piesārņojuma novēršanā un sakopšanā savā (apkārtnē piejūrā, mežā, utt.) |
Neiesaistās |
|
|
|
x |
|
Vairākās aktivitātēs |
3. Paradumu un attieksmju izvērtējums
Iesakām papildus novērtēt skolēnu zināšanas un attieksmi pret atkritumu samazināšanu un šķirošanu.
Kāpēc, tavuprāt, svarīgi samazināt plastmasas daudzumu mūsu ikdienā? (mini divus iemeslus) |
Piesārņo dabu, lēni sadalās; ja dedzina, izdalās kaitīgas vielas; nonāk mūsu organismā; daudz atkritumu; dažreiz tā ir indīga; iet bojā dzīvnieki un putni. |
Vai zini, kā jāšķiro atkritumi? - jā 100% - nē 0% |
Vai savās mājās šķiro atkritumus? - jā 10% - nē 18% - reizēm 72% |
Vai savā skolā šķiro atkritumus? - jā 8% - nē 20% - reizēm 72% |
Kura no šīm, tavuprāt, ir svarīgākā rīcība, lai mazinātu atkritumu radītās problēmas? |
- atkritumu izmešana tam paredzētās vietās 6% - novērst un mazināt atkritumu rašanos 64% - šķirot atkritumus 30% |
Aptuveni cik daudz plastmasas pudeļu tu izmet atkritumos 2 nedēļu laikā? |
- vienu vai mazāk 45% - 2 – 3 24% - 4 – 5 6% - vairāk kā 5 25% |
Vai iepērkoties veikalā ņem līdzi savus atkārtoti lietotos plānos plastmasas maisiņus (augļiem, maizītēm)? |
- jā 8% - nē 62% - reizēm 30% |
4. Šajā tēmā vecāku aptauju jautājumi nav sagatavoti. Tomēr varat padomāt savai skolai aktuālas tēmas, par kurām noskaidrot viedokli.
5. Pētījums
Iesakām izpētīt, kas tieši atrodas atkritumu grozos (arī šķirotos atkritumos) skolas gaiteņos – to var izdarīt, pašus atkritumus arī neņemot ārā. Izveidojiet biežāk sastopamo atkritumu veidu (piemēram, iepakojuma veidu) sarakstu, sevišķu uzmanību pievēršot plastmasas atkritumiem. Izmantojiet to, lai padomātu par rīcībām, lai mazinātu un novērstu šo atkritumu rašanos.
6. Ilgtermiņa salīdzinājums
Novērtējot izmaiņas, vienmēr izmantojiet vienas un tās pašas mērvienības un izvērtēšanas metodes, lai dati būtu pēc iespējas precīzāki.
|
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
Nešķiroto sadzīves atkritumu apjoms (m3) |
26 |
26,4 |
30 |
30 |
|
Šķiroto atkritumu apjoms (m3) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vai tiek šķiroti papīra atkritumi un makulatūra? (jā, nē) |
jā |
jā |
jā |
jā |
|
Vai tiek šķiroti plastmasas atkritumi? (jā, nē) |
nē |
nē |
nē |
nē |
|
7. Datu izvērtējums
|
Ekopadomes viedoklis |
Kas pēc novērtējuma datiem jūsu skolā darbojas vislabāk saistībā ar atkritumiem? |
Tiek apdrukātas abas papīra puses. Skolas pasākumos netiek lietoti vienreiz lietojamie trauki. Ērti pieejams dzeramais krāna ūdens. Ir iespēja kompostēt bioloģiskos atkritumus. Skolā ir iespējams apmainīties ar lietām. |
Kur saistībā ar atkritumiem nepieciešami uzlabojumi?
|
Ne vienmēr tiek izvērtēta pirkumu ietekme uz vidi. Nav iespējams šķirot plastmasas atkritumus. Skolā nav pieejama informācija par atkritumu šķirošanu. |
Ko Ekopadome varētu darīt, lai ieviestu šos uzlabojumus?
|
Ieteikt izvērtēt pirkumu ietekmi uz vidi. Izvietot plastmasas šķirošanas tvertnes skolā. Izvietot informāciju par atkritumu šķirošanu un to daudzuma samazināšanu. |
Ūdens
1. Ievads tēmā
Lai arī Latvijā nav vietu, kur mēs varētu izsmelt dzeramā ūdens krājumus, ir vērts ūdeni taupīt, lai samazinātu tā iegūšanai nepieciešamo enerģiju. Tāpat svarīgi izpētīt, vai skolas radītie notekūdeņi tiek pietiekamo attīrīti pirms ūdens atkal nonāk dabā.
2. Skolas izvērtējums
Atzīmējiet atbilstošo līmeni katrā jautājumā pēc šāda principa:
1 – nepieņemami, 2 – slikti, 3 apmierinoši, 4 – labi, 5 – lieliski (piemēri doti pa labi un pa kreisi)
|
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
Vai skolā ir sastopami piloši krāni, kurus nevar aizgriezt? |
Bieži |
|
|
|
|
x |
Nav sastopami |
Vai tualetēs ir podi, kuriem sarežģīti noslēgt ūdens tvertni? |
Bieži |
|
|
|
|
x |
Nav sastopami |
Cik tualetēs ir podi ar diviem ūdens noliešanas režīmiem? |
0 – 20% (no visām tualetēm) |
|
|
|
|
x |
100% (visās tualetēs) |
Vai jums ir zināms par iespējamiem ūdens zudumiem no caurulēm un citur ūdens apgādes sistēmā? |
Ir zudumi / nav informācijas |
|
|
|
|
x |
Sistēmā zudumu nav |
Vai skolā uzstādīti ūdens taupīšanas rīki (aeratori u.c.) |
Nav |
|
|
|
|
x |
Gandrīz visur |
Cik bieži redzama skolēnu izšķērdīga rīkošanās ar ūdeni? |
Bieži |
|
|
|
x |
|
Gandrīz nekad |
Tualetes/dušas, kurās uzstādīti atgādinājumi par ūdens taupīšanu |
0 – 10% |
x |
|
|