Mēs aiziesim šodien atkal pa tām pēdām,

Ko gadu skaitļi savā klēpī sedz,

Pa seno dienu tumšām mākoņgrēdām,

Mums svētā uguns šodien jāiededz!

            Lai deg tā gaiši celdamās pret rītu,

Par tiem, ko dzīvē neviens neatsauks,

Par tiem, kas turēja reiz šķēpu trītu,

Par tiem, ko atņēma mums kaujas lauks!

/ Augusts Brocis/

Novembris ir mēnesis, kad pie krūtīm lepni piespraužam lentīti Latvijas karoga krāsās un māju logos iededzam svecītes, pieminot varoņus, kas nosargāja mūsu valsts neatkarību. Tāpat kā visā Latvijā, arī mūsu skolā Patriotu nedēļa sākās ar Lāčplēša dienu. Šogad nenotika lāpu gājiens uz Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāņa Liepiņa atdusas vietu Vestienas Vecajos kapos, bet skolēni, dziedot latviešu karavīru dziesmas, iededza lāpas un svecītes un novietoja tās pie skolas. Lai gaismas spēks ik dienu spēcina Latviju – zemi, ko mīlam, jo esam te dzimuši, zemi, kur skan mūsu valoda, un vienīgo zemi, kur visi jūtamies kā savējie, kur jūtamies mājās.

Novembrī nozīmīgākie svētki ir Latvijas Republikas Proklamēšanas diena. Šī diena tiek svinēta par godu faktam, ka 1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padome proklamēja Latvijas Republiku, tā izveidojot neatkarīgu valsti.

Novembra svētku nedēļa ir gaidīta, bērni skolu izrotājuši sarkanbaltsarkanā krāsā – kā jau svētkos pienākas. Latvijas valsts dzimšanas dienu šoreiz nesvinējām kā ierasts ar koncertu, bet sanācām kopā skolas virtuves siltumā, kur pie balti klātiem pusdienu galdiem nodziedājām himnu. Skolēni runāja dzeju par dzimto vietu, par Vestienu, jo Latvija bija, ir un būs mūsu kopējās mājas.